Portugāle pēdējās nedēļās ir piedzīvojusi neierasti spēcīgas un ilgstošas vētras, kas pamatīgi izpostījušas valsts piekrasti un lauksaimniecības reģionus.
Tikai tagad, kad dabas stihija sāk pierimt, kļūst redzams, cik smagas ir sekas. Daudzviet okeāna viļņi ir pilnībā noskalojuši pludmales, bet iekšzemē tūkstošiem zemnieku ģimeņu ir palikušas bez savas ražas un iztikas. Vietējie iedzīvotāji un eksperti brīdina, ka šie notikumi ietekmēs ne tikai pašu Portugāli, bet arī pārtikas cenas un pieejamību citās Eiropas valstīs.
Okeāns maina piekrastes līniju
Portugāles ziemeļu daļā dabas spēks ir bijis īpaši iznīcinošs. Okeāna viļņi ir burtiski noslaucījuši smilšainās pludmales, atstājot to vietā stāvas un bīstamas kraujas. Šobrīd piekļuve daudzām iecienītām piekrastes vietām ir slēgta, jo pastāv risks, ka krasti var turpināt brukt.
Lai gan krastu erozija šajā reģionā ir zināma problēma jau gadiem, pēdējo divu nedēļu vētras to ir paātrinājušas neticamā ātrumā. Vietējās varasiestādes norāda, ka būs nepieciešams ilgs laiks un lieli ieguldījumi, lai vispār varētu domāt par pludmales zonas atjaunošanu vai drošības uzlabošanu tūristu iecienītajās vietās.
Smagi zaudējumi lauksaimniecības reģionos
Ja piekrastē cietis tūrisma potenciāls, tad iekšzemē lielākais trieciens ir dots lauksaimniecībai. Spēcīgās lietavas ir appludinājušas milzīgas teritorijas, pārvēršot auglīgos laukus ezeros. Vējš savukārt nav saudzējis siltumnīcas, noliktavas un citas saimniecības ēkas, daudzas no tām sagraujot līdz pamatiem.
Zemniekiem šis ir vissliktākais iespējamais brīdis vētrai, jo tikko bija sākusies jaunā sezona. Jaunā raža ir gājusi bojā, un tas nozīmē, ka saimniecībām nāksies gaidīt veselu gadu līdz nākamajai iespējai kaut ko izaudzēt. Lauksaimnieku arodbiedrību pārstāvji šo situāciju sauc par patiesu traģēdiju vairāk nekā diviem tūkstošiem ģimeņu, kuru vienīgais ienākumu avots bija šie lauki.
Ietekme uz Eiropas kopējo tirgu
Situācija Portugālē nav tikai vienas valsts lokāla problēma. Portugāle ir nozīmīgs dārzeņu un augļu piegādātājs citām Eiropas valstīm. Tā kā raža Mondego reģionā un citviet ir iznīcināta, produkcija vienkārši nenonāks līdz veikalu plauktiem citviet Eiropā.
Lauksaimnieki, piemēram, Fabiu Franko, atzīst, ka piegādes apjomi krietni saruks. Tas var radīt situāciju, kurā pieprasījums pēc pārtikas produktiem saglabājas liels, bet piedāvājums kļūst krietni mazāks. Eksperti lēš, ka šāds produkcijas deficīts var izraisīt cenu kāpumu patērētājiem visā reģionā, jo tirgotājiem būs jāmeklē dārgākas alternatīvas citās valstīs.
Nākotne kļūst neparedzamāka
Zemnieku organizācijas ar bažām vēro notiekošo, jo vētras kļūst ne tikai spēcīgākas, bet arī biežākas. Daudzas mazās saimniecības jau šobrīd ir uz izdzīvošanas robežas, un šādi dabas triecieni var pielikt punktu to darbībai.
Tiek uzsvērts, ka bez nopietniem pielāgošanās darbiem un labākām aizsardzības sistēmām pret plūdiem un vētrām, pārtikas ražošana šajā Eiropas daļā var kļūt pavisam nestabila. Lauksaimnieki cer uz valsts un Eiropas atbalstu, lai spētu atjaunot sagrautās siltumnīcas un sagatavoties nākamajai sezonai, taču šis gads daudziem būs jāpavada, cīnoties ar lieliem zaudējumiem.
